Biezputras tikai brokastīs?

Pastāv uzskats, ka biezputra ir vislabākais tieši kā brokastu ēdiens, taču vai tā tiešām ir taisnība? Tā kā biezputra ir ogļhidrātiem bagāts produkts, tas dod pakāpenisku enerģiju ilgākam laikam. Tieši šādu enerģiju mazulim vajag dienas aktīvākajā daļā tātad brokastīs.

Pētnieki ir atklājuši to, ka ja brokastu laikā nav uzņemtas tādas svarīgas uztura sastāvdaļas kā šķiedrvielas, noteikti vitamīni un minerālvielas, tad dienas gaitā mazulim ir daudz mazāka iespēja uzņemt šo vielu daudzumu ar citām ēdienreizēm. 1 2 Vairākos pētījumos tiek teikts, ka brokastu putru ēdājiem organismā vidēji ir lielāks barības vielu daudzums, taču tiem, kas brokastīs izvēlās putras neēst, šīs vielas papildus ir jāmēģina uzņemt ar cita veida pārtiku. 3 4

Lai gan biezputras ir lielisks brokastu ēdiens, tomēr ir gadījumi, kad biezputru var dot arī vakarā, jo tā sniegs sāta sajūtu ilgākam laikam. Bieži vien mazuļi naktīs slikti guļ, jo ir izsalkuši. Šādas biezputras lietošana vakarā varētu palīdzēt mazulim nogulēt visu nakti, kā arī nevajadzēs dot pienu vai kādu citu dzērienu no pudelītes nakts vidū, kas var bojāt mazuļa zobus.

Šādiem gadījumiem var izmantot bērniem paredzētās ”nakts” biezputras.

Apskatīt nakts biezputras!

Biezputra mazulim var būt laba izvēle arī pirms kādām sportiskām aktivitātēm, piemēram, pirms masāžas, fizioterapijas, peldēšanas, garākas pastaigas. Mazulim būs enerģija ilgākam laikam un vecākiem nevajadzēs satraukties, ka bērnam sāksies mazais niķis izsalkuma dēļ.

Biezputru nevajadzētu dot biežāk kā 2 reizes dienā. Jānovērtē arī mazuļa individuālais svars un augums. Ja bērnam ir pārāk daudz ”tauciņi”, tad noteikti biezputru nevajadzētu dot vairāk kā vienu reizi dienā. Biezputra ir kalorijām ļoti bagāts produkts.

Mazuļiem ar lieko svaru vajadzētu izvēlēties biezputras bez piedevām un nepievienot tām treknu pienu, bet izmantot biezputru pagatavošanai ūdeni vai vājpienu.

Uztura speciāliste Inga Širina

Lejuplādē visu par biezputrām


  1. Preziosi et al (1999). J Am Coll Nur. 18:171-78
  2. Serra Majem et al. (2004). Elsevier Espana: Volume
  3. Williams et la (2005). Int J Food Sc and Nutr. 56(1): 65-79;
  4. Nicklas et al (1993). J Am Diet Assoc. 1993.;93(8):886-891